Ģeogrāfiskā karte - Gjumri (Gyumri)

Gjumri (Gyumri)
Gjumri (hy, Giumri, ) ir pilsēta Armēnijas ziemeļrietumos, Širakas marzes administratīvais centrs. 2015. gadā pilsētā dzīvoja 119 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Armēnijas otra lielākā pilsēta. 19. gadsimtā pilsēta bija zināma kā Aleksandropole, savukārt Padomju Savienības gados tās nosaukums bija Ļeņinakana. 1988. gadā pilsētu stipri nopostīja zemestrīce. Pirms tam iedzīvotāju skaits pārsniedza 200 tūkstošus.

 
Ģeogrāfiskā karte - Gjumri (Gyumri)
Ģeogrāfiskā karte
Javakhk_Network_Map....
1974x1494
travel.javakhk.net
karsregion_modernmap...
960x940
www.virtualani.org
karsregion_modernmap...
960x940
virtualani.org
idumala-to-gyumri-ma...
937x535
tescovaluebeans.file...
9or_ararat_eng.gif
600x600
anitour.am
06.jpg
720x474
www.shirakmuseum.am
Gyumri_streetmap.gif
413x756
www.armeniapedia.org
Gyumri_streetmap.gif
413x756
armeniapedia.org
Gyumri_Map_big.jpg
455x578
www2.armenians.com
2002_Chuvash_Molokan...
545x463
molokane.org
anitour_gyumri_eng.g...
500x500
anitour.am
Gyumri.jpg
601x398
www.weather-forecast...
Gyumri_1.jpg
327x600
travel.javakhk.net
gyumri-map1.jpg
670x290
travelgyumri.com
Georgia-armenia-russ...
600x308
www.armenianow.com
Georgia-armenia-russ...
600x308
armenianow.com
Gyumri_view-dcp6929....
296x448
www.armeniapedia.org
Gyumri.jpg
400x265
uk.zooverresources.c...
Gyumri.jpg
400x265
us.zooverresources.c...
gyumri_map.png
231x164
www.asparez.am
Zeme (teritorija) - Armēnija
Armēnijas karogs
Armēnija (hy; Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.

No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
AMD Armēnijas drams (Armenian dram) ֏ 2
ISO Valoda
HY Armēņu valoda (Armenian language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Irāna 
  •  Turcija